"Taisnību var panākt, atzīstot arī otras puses taisnību", Mahātma Gandijs

1. septembris, 2015 pl. 22:18

Veselīgas izglītības centrs iesaka izlasīt autobiogrāfisko grāmatu „Gandijs. Stāsts par maniem eksperimentiem ar patiesību” (2015, Zvaigzne ABC)

ASV psihologs, pasaulē atzīts konfliktu mediators Maršals Rozenbergs, attīstot nevardarbīgās komunikācijas (nonviolent communication) ideju un metodi, kas savukārt ir Cienošas komunikācijas (aut. Dr. psych. M. Štuks un kolēģi) idejiskais stūrakmens, iedvesmu smēlies no Mahātma Gandija.

Mahātma jeb „dižā dvēsele”, tā viņu 20. gs. 20. gados godāja daudzi. Savā laikā viņš bija aktīvs nevardarbīgās politiskās kustības iniciators un aktīvists gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. Gandija neatkarīgais gars bija nemitīgu neizsīkstošu eksperimentu avots daudzās dzīves jomās un šo eksperimentu galvenais uzdevums bija meklēt un rast patiesību. Apbrīnojami pašanalītiski un paškritiski viņš spēj paskatīties gan uz savām veiksmēm, gan neveiksmēm, kā galveno dzīves morāli saturisko vērtību pasludinot Nevardarbību (ahimsa). Tā viņam nebija tikai politiskais taktiskais gājiens, tā bija veids, kā dzīvot šajā pasaulē, veids, kā patiesi saprasties ar citiem cilvēkiem un ar paša iekšējo būtību. Viņš min: „Es negribu, lai kāds tiktu sodīts. Esmu pārliecināts – kad kļūs zināma patiesība, šie ļaudis nožēlos savu izturēšanos ...Taisnību var panākt, atzīstot arī otras puses taisnību”. Tāpat Gandijs arī uzsvēra, ka „cilvēks un viņa darbi nav viens un tas pats. Labi darbi ir slavējami, slikti darbi – peļami, taču darītājs – labs vai ļauns, allaž pelnījis cieņu un žēlumu atkarībā no lietas apstākļiem. ‘Nīstiet grēku, nevis grēcinieku’ ir viegli saprotams, bet reti ievērots bauslis, un tāpēc pasaulē izplatās naida inde.” Pūlēdamies vērst politisko oponentu uzmanību uz paša labāko esību, viņš vienlaikus arī uzstāja, ka nevardarbīgās pretošanās kustības atbalstītājiem nepārtraukti jāanalizē un jāšķīstī arī pašu domas un darbi. Gandijs sev un saviem sekotājiem teica, ka atbildīgs ir katrs individuāli., uzsverot lielu apzinātības lomu cilvēka dzīvē: „Neapzinātas domas ir prāta slimības, tāpēc iegrožot domas nozīmē iegrožot prātu, kuru savaldīt ir grūtāk nekā vēju.” Saskaroties ar citu cilvēku dažādiem viedokļiem, Gandijs apzinājās, ka pastāv atšķirības, kuras nevar nolīdzināt nekādas diskusijas. Tajā pašā laikā viņā atzina, ka „atšķirības nekaitē, ja vien tām līdzās ir iecietība, žēlsirdība un patiesība.”

M. Gandija domas un atziņas apkopoja
Inese Elsiņa, psiholoģe, Veselīga izglītības centra domubiedre