Dr.psych., Prof. Markus Štuks (Marcus Stück) Laika posmā no 1987. līdz 1992. gadam viņš studēja psiholoģiju Leipcigā un Londonā. Viņš kļuva par jogas pasniedzēju, Biodanza skolotāju, un 2000. gadā ieguva licenci kā psihoterapeits darbam ar bērniem un pieaugušajiem. 1997. gadā viņš Leipcigas Universitātes Psiholoģijas institūtā ieguva doktora grādu ar pirmo zinātniski izvērtēto pētījumu par bērnu jogu. Šo darbu viņš veltīja savam dvīņubrālim Tomasam Štukam, kurš tika nogalināts Sanktpēterburgā 1995. gadā. 1998. gadā kopā ar Biodanza metodes pamatlicēju Rolando Toro un citiem kolēģiem viņš uzsāka pirmo zinātnisko projektu Argentīnā par Biodanza metodes ietekmi kontrolēta eksperimentāla pētījuma formā – pētījumu, kas turpinās līdz pat šodienai. 2007. gadā viņš Leipcigas Universitātē pabeidza habilitāciju ar pētījumu par jogu un Biodanza Metodi. Abi viņa zinātniskie darbi tika apbalvoti ar balvām.
2011. gadā viņš tika iecelts par profesoru Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA), kur strādāja līdz 2016. gadam un studentu vērtējumā tika atzīts par labāko pasniedzēju. Vēlāk viņam tika piešķirts universitātes goda profesora tituls. No 2012. līdz 2018. gadam viņš bija arī psiholoģijas profesors DPFA Lietišķo zinātņu universitātē Vācijā (Agrīnās bērnības izglītības nodaļā). Saskaņā ar Kultūras un zinātnes ministrijas lēmumu viņam tika piešķirtas mūža tiesības saglabāt profesora titulu. 2015. gadā viņš kļuva par Sociālās labklājības un rehabilitācijas universitātes locekli Teherānā. Viņš vairākkārt tika aicināts arī kā viesprofesors uz Semerangas un Jogjakartas universitātēm Indonēzijā. Kopš 2022. gada viņš ir Starptautiskās Biocentriskās pētniecības akadēmijas direktors Leipcigā, kur vada vairākus zinātniskus projektus par Biodanza metodi un arī pārrauga vairākus doktora darbus.
Viņa pētniecības nozīmīgākie sasniegumi ietver:
– pionierdarbu bērnu jogas un Biodanza metodes jomā,
– pasaulē pirmo telemedicīnas pētījumu alpīnismā (Čo Oju, 8206 m, 2001),
– pētījumus par ģenētiskajām izmaiņām lielos augstumos (tostarp Pik Leipzig
Kirgizstānā),
– “Veselīgas izglītības ģenerālplāna” izstrāde ( Vācijas Federālās veselības
ministrijas finansējums €500 000), kas lika pamatus Empātijas skolas konceptam,
– psiholoģiskos pētījumus COVID-19 pandēmijas laikā (Pandēmijas vadības
teorija),
– Relatīvās biocentriskās veselības teorijas (rbHT, 2020–2025) izstrādi, kas
aizsāka lietišķo kvantu psiholoģiju un zinātniski analizēja Rolando Toro
izstrādāto biocentrisko paradigmu.
2014.gadā viņš bija viens no deviņiem alpīnistiem, kas sasniedza grūti uzkāpjamo Pik Leipzig virsotni Kirgizstānā. Viņš piedalījās arī ekspedīcijā, kas 2003. gadā veiksmīgi šķērsoja Špicbergenu no rietumiem uz austrumiem.
Paralēli akadēmiskajai karjerai, Leipcigā dibinājis un vada "Zentrum für Bildungsgesundheit" (ZfB – Veselīga izglītības centrs), kurš tika radīts, lai atbalstītu nacionālus un starptautiskus izglītības projektus izglītības nozares situācijas uzlabošanai. Pateicoties M. Štuka projektiem dažādās izglītības programmās skolās un aprūpes centros bērniem un pieaugušajiem, Vācijā tikušas ieviestas un darbojas stresa mazināšanas programmas, kurās izmanto biodeju un jogu (TANZPRO, EMYK, STRAIMY, u.c.), kā arī tiek realizēta Empātijas skolas koncepta programmas. Par izstrādāto veselības uzturēšanas programmu pedagogiem, 2005.gadā saņēmis Pedagoģijas fonda Cassianeum īpašo balvu. 2015. gadā Leipcigā tika izveidota “Laimes un labklājības ministrija” kā ZfB mājvieta. Šīs apmācību programmas tika īstenotas daudzās valstīs (tostarp Polijā, Austrijā, Indonēzijā, Austrālijā, Latvijā). 2012. gadā viņš kopā ar Vinetu Grīvzu un Aneti Raikovu dibināja ZfB filiāli Latvijā.
Daudzus gadus viņš cieši sadarbojās ar Biodanza metodes pamatlicēju Rolando Toro, tostarp projektos ar Tanzānijas bērniem, kas slimo ar AIDS. Kopš 2008. gada viņš darbojas krīžu reģionos (cunami Šrilankā, vulkānu izvirdumi Indonēzijā, zemestrīces Nepālā, klimata katastrofas Irānā). Viņš ir kustību “Psihologi bez robežām” un “Biodanza skolotāji bez robežām” dibinātājs.
Papildus tam viņš ir divu Biodanza skolu (Leipcigā un Rīgā) līdzdibinātājs un kopš 2010. gada vada Rīgas skolu.
Kopš 2015. gada viņš strādā kā psihoterapeits privātpraksē. No 2014. līdz 2018. gadam viņš darbojās sieviešu rokasbumbas komandā - Handball Club Leipzig, kura ir ieguvusi daudzus apbalvojumus, kā tās mentālais treneris.
Viņa darbs apvieno teoriju, zinātni, praksi un biocentrisku skatījumu uz cilvēka dzīvi, ievērojot viņa vadmotīvu: “Veselība sākas sirdī.”