Esmu psiholoģe un sertificēta Cienošas komunikācijas intervences instruktore. Šobrīd strādāju skolā un savā praksē, strādājot ar bērniem, visai bieži saskaros ar nepieciešamību meklēt jaunus, inovatīvus risinājumus, lai veicinātu klases iekšējo mikro klimatu. Ikdienas novērojumi gan mācību stundās, gan atpūtas laikā uzrāda, ka skolēni tieši nonākot vienaudžu grupā saskaras ar tādām problēmām kā verbāla agresija, konflikti, zema savu un citu izjūtu, kā arī vajadzību izpratne. Bieži vien cēloņi ir saistīti ar bērnu ļoti atšķirīgo emocionālo briedumu – emociju apzināšanās un pašregulācijas spējām, kā arī zemi empātijas rādītāji, kas ļoti būtiski ietekmē vienaudžu attiecību veidošanos kvalitāti. It īpaši skolas procesā liela nozīme ir skolēnu savstarpējām attiecībām, jo caur tām tiek apmierinātas bērnu pamatvajadzības – draudzība, cieņa, drošības izjūta, uzticēšanās un, jo vieglāk skolēnam padodas iesaistīties saskarsmē, jo vieglāk apgūt zināšanas. 

---

       Joprojām izglītības nozarē notiek daudz debates, kāda būtu vispiemērotākā metode, ko pielietot skolas iekšējā vidē, lai skolas personāls būtu profesionāli sagatavots un atbalstīts darbā ar dažādiem skolēnu uzvedības vadmotīviem. Būtiski ir tas, ka daudzu valstu skolas ir nonākušas pie secinājuma, ka ir jāpalīdz skolēniem veicināt savstarpējo dialogu, ieviešot skolās dažādas komunikāciju veicinošas intervences programmas. Viena no alternatīvām - tiek minēta un praksē pielietota – Cienošas komunikācijas intervences programma. Kas ir Cienoša komunikācija un kāds ir tās mērķis?

      Cienošas komunikācijas intervences programma pamatojas uz M. Rozenberga četru soļu moduli, kas tika izveidots 20.gadsimta 60.gados. M. Rozenbergs ar Cienošas komunikācijas četru soļu modeli, galvenokārt strādāja skolās un visā pasaulē, ir plaši atzīts kā konfliktu mediators. Cienoša komunikācijas metode ir praksē pārbaudīta un zinātniski izvērtēta intervences programma, kuras viens no pamatuzdevumiem ir veicināt komunikāciju un sadarbību ar citiem empātiskā, nevardarbīgā veidā. 

      Cienoša komunikācija ir vairāk kā tikai valoda, tā ir verbāla un neverbāla komunikācija, kas tiek fokusēta uz novērojumiem, izjūtām, vajadzībām un lūgumiem. Cienošas komunikācijas intervences programma ar daudzveidīgām aktivitātēm  rosina novērošanas prasmi un novērotā nosaukšanu vārdos. Jo īpaši veicina arī  izjūtu un vajadzību vārdu krājuma paplašināšanos, kā arī skaidru lūguma izteikšanu. 

     Cienošas komunikācijas modelis māca, ka mēs varam identificēt un izteikt ļoti spēcīgas un stipras emocijas, neaizskarot otru cilvēku. Cienošas komunikācijas intervences programmas četru soļu komunikācijas kvalitāte daļēji atšķiras no mūsu ierastās sarunvalodas un tāpēc ir vajadzīgs treniņš, lai varētu vingrināties tās lietošanā un integrēšanā mūsu valodā un uzvedībā. Tādēļ, jo savlaicīgāk bērniem tiek sniegta informācija par dažādiem komunikācijas veidiem, jo lielāka iespējamība samazināt konfliktus, emocionālā distresa pazīmes, uzlabot emociju pašregulāciju, empātijas spējas, kā arī efektīvāk integrēt Cienošas komunikācijas iemaņas bērnu uzvedībā un valodā. 

      Mani spilgtākie novērojumi strādājot ar prevencijas metodēm, sakrīt ar prevencijas jomas pētniekiem, kas uzskata, ka tas, kādi panākumi būs prevencijas pasākumiem, vislielākā mērā atkarīgs no laika, kad tie tiek veikti un tad jāvadās pēc principi, jo agrāk, jo labāk (Schappe, 2012). 

      Mūsu veselība, labsajūta, dzīvesprieks lielā mērā ir atkarīgi no tā, vai mūsu vajadzības ir apmierinātas. Agresīva rīcība, mobings un aizspriedumi ir neapmierinātu vajadzību izpausme. Cienošas komunikācijas galvenie jautājumi, uz kuriem mēs katrs sev ērtā laikā, varam pajautāt un arī atbildēt: 

Mans novērojums: Kad es redzu/dzirdu, ka…….

Manas izjūtas: Kā tu jūties? Kā tev klājas? Es esmu….. Es jūtos……

Manas vajadzības: Man ir svarīgi…..

Mans lūgums: Es vēlos lūgt……

      ‘’Tajā brīdī, kad izdodas panākt, lai cilvēki, tā vietā, lai runātu par to, kas nav kārtībā ar citiem, runā par to, kas viņiem ir vajadzīgs, uzreiz parādās iespēja risinājuma sākumam’’

                                                                                                                                (M.Rosenberg).

Laura Ozola, psihologs, Veselīgas izglītības centra domubiedre