Empātijas skola® Veselīgas izglītības koncepta ietvaros iekļauj divas programmas: Cienoša komunikācija® un Tanzpro®-Biodanza.

Kā mums pieaugušajiem, bērniem, skolotājiem, kolēģiem labāk saprast vienam otru un atrast pareizos vārdus dažādās dzīves situācijās? Kā saprast savas un otras situācijā iesaistītās personas  izjūtas, emocijas un vajadzības? Kā risināt konfliktu situācijas, nevainojot ne sevi, ne otru cilvēku? Viena no spējām, kura mums var palīdzēt šajos jautājumos ir empātijas spēja.  Mūsu audzināšana un izglītība pārsvarā balstās uz paklausības un dominēšanas principiem, nevis līdztiesības un sadarbības principiem, tāpēc īpaši svarīgi ir pievērst vairāk uzmanības emocionālā intelekta attīstībai, kuras viena no sastāvdaļām ir empātija.

Dr. M. Štuks, balstoties uz vairāk nekā 15 gadu ilgiem zinātniskiem pētījumiem Leipcigas Universitātē, ir izveidojis Empātijas skolas konceptu, kurš tika zinātniski izpētīts Vācijas Veselības Ministrijas projekta par veselīgu dzīvesveidu skolās un bērnudārzos ietvaros. 

Empātijas skolas koncepts balstās uz divām zinātniski pamatotām programmām / treniņiem, kuri ir empātijas prasmju uzlabošanas pamatā:

  1. cienoša komunikācija  - DZĪVES VALODA – verbāla pieredze (Maršals Rozenbergs, nevardarbīgā komunikācija);
  2. biodanza – DZĪVES DEJA –neverbāla uz pārdzīvojumu orientēta pieredze  (Rolando Toro).

Lai arī M.Rozenbergs un R.Toro, nekad dzīves laikā nesatikās, viņu idejas un metodes viena otru papildina un ir viena veseluma divas daļas – Valoda un Izjūtas, jo saskarsmes procesā vienādi svarīgas ir gan mūsu izjūtas, emocijas, gan arī mūsu valoda. Abu autoru pamatideja ir rūpēties par dzīvi, palīdzēt cilvēkiem satikties un veidot cienošas, empātiskas un tolerantas attiecības, kas balstās sadarbībā.

Darbojoties šajās programmās gan ar bērniem, gan pieaugušiem, M. Štuks Empātijas integrētajā modelī izmanto dzīvnieku tēlus.


Dzīves valoda ir valoda, kura mūs savieno ar citiem (citu nevainošana, skaidra savu vajadzību un jūtu izpaušana, spēja lūgt kādam atbalstu) un tā tiek simbolizēta ar žirafi. Savukārt, valodu, kura mūs šķir, simbolizē vilks (nespēj skaidri izteikt izjūtas un vajadzības vārdos, izsaka prasības, pretenzijas, kritiku, morāli vērtējumi, manipulācija).

Dzīves deja pārstāv cieņpilnas komunikācijas neverbālos aspektus. Pingvīns pārstāv dzīves uztveri, kas balstās darbībā, mīlestībā, intuīcijā un realitātes uztveršanā caur izjūtām. Pingvīns pārstāv integrētu sabiedrību, kura darbojas pēc sadarbības principiem. Savukārt, leduslācis pārstāv racionālu dzīves pieeju, balstītu uz distancētu un izolētu dzīvesveidu, domu, jūtu nodalīšanu un bailēm no kontakta. 

Ikvienā cilvēkā mājo katrs no šiem dzīvniekiem un katrs no tiem ir labs savā būtībā. Atšķirība ir dzīves kvalitātē, labizjūtā. Jo vairāk mēs savienojamies ar „žirafes” valodu un „pingvīna” izjūtu, jo empātiskāku saskarsmi un vidi veidojam, kas labvēlīgāk ietekmē gan mūsu fizisko, gan psiholoģisko veselību (Grīvza, 2015).

2015 ©

 .