Cienoša komunikācija®

„Nav sliktu cilvēku, ir sliktas komunikācijas prasmes” /M.Rozenbergs/ 

Cienošas komunikācijas idejas pamatā ir ASV psihologa, pasaulē atzīta konfliktu mediatora, Maršala Rozenberga Nevardarbīgās komunikācijas (nonviolent communication) metode. Viņu savukārt ir iedvesmojuši Mahatma Gandijs ar nevardarbīgās pretošanās ideju, kā arī viņa skolotājs Karls Rodžers, kura aktīvās klausīšanās koncepciju (humānā psiholoģija) M. Rozenbergs attīstīja tālāk kā uz vajadzībām orientēto pieeju. Rozenbergs balstās atziņā par to, ka cilvēks principā ir gatavs respektēt, sadarboties un izturēties mierīgi, ja vien var uzticēties, ka viņa vajadzības tiek sadzirdētas un ņemtas vērā un respektētas darbībā. “Brīdī, kad cilvēks spēj runāt par to, ko viņš vēlas, nevis par to, kas citos ir nepareizi, uzreiz var ieraudzīt risinājuma sākumu."/M.Rozenbergs/

Par empātiju M.Rozenbergs saka, ka tā vietā, lai piedāvātu otram empātiju, mums bieži ir spēcīga vēlme sniegt otram padomus, dalīties mūsu viedoklī vai izjūtās. M.Rozenbergs uzskata, ka empātija ir tā, kas aicina iztukšot prātu un uzklausīt citus ar visu savu būtību. Arī Rolando Toro, biodejas (Biodanza) metodes pamatlicējs, uzskata, ka empātija ir klātbūtne, kontakts, kur mūsu ķermenis ir pieredzes un domāšanas orgāns, jo mūsu smadzenēm ir ieradums visu skatīt salīdzinājumā – labi vai slikti, pareizi vai nepareizi utml. Cienoša komunikācija ir ne tikai spēja runāt, tā ir sociāla rīcība. Pie tās pieder spēja aktīvi klausīties un mainīt perspektīvu, empātija, sadarbība, piedalīšanās, godīgums lēmumu pieņemšanā un aktīvs atbalsts. 

Cienošas komunikācijas treniņu mērķis ir palīdzēt dalībniekiem radīt un nostiprināt saikni un kontaktu ar sevi un citiem, savā saskarsmē novērst to, kas šķir un rada konfliktus un veidot empātiskas un uz sadarbību vērstas attiecības un komunikāciju.

Cienošas komunikācijas galvenie uzdevumi ir:

  1. aktivizēt un paplašināt zināšanas par to, kā funkcionē cienoša komunikācija – attiecības un kontakts ar citiem, kas balstās partnerībā, kooperācijā un cieņā, nevis vardarbībā, nosodījuma, kritizēšanā u.c. destruktīvās pieejās;
  2. paplašināt vārdu krājumu, mācot izmantot vārdus, kas apraksta personīgo pieredzi, izsaka novērojumus, izjūtas, vajadzības un skaidrus lūgumus;
  3. palīdzēt apgūt veidus, kā godīgi paust savas izjūtas, kā apzināt un piepildīt savas vajadzības, formulēt lūgumu, neietekmējot citus un neizmantojot vardarbīgu (citus neaizvainojošu un agresīvu) saskarsmes stilu;
  4. palīdzēt atpazīt, iepazīt un atzīt citu cilvēku izjūtas un vajadzības, sadzirdēt lūgumus, aizstāvēt un atbalstīt otru cilvēku vajadzību piepildīšanā un būt empātiskam saskarsmē ar citiem;
  5. veicināt domāt, uzņemties iniciatīvu un atbildību konfliktu risināšanā;
  6. palīdzēt atklāti izteikt savu viedokli, neizraisot atraidījumu vai naidīgumu.

Cienošajā komunikācijā valoda, kura mūs savieno ar citiem, citu nevainošana, skaidra savu vajadzību un jūtu izpaušana, spēja lūgt kādam atbalstu, tiek simbolizēta ar Žirafi. Savukārt valodu, kura mūs šķir, simbolizē Vilks (nespēj skaidri izteikt izjūtas un vajadzības vārdos, izsaka prasības, pretenzijas, kritiku, morāli vērtējumi, manipulācija). 

Uzdevumi tiek realizēti saskaņā ar pieeju Zināt – Prast – Rīkoties -  treniņa laikā dalībnieks iegūst ne tikai zināšanas, jo ar tām nepietiek, lai būtu efektīvs savā saskarsmē ar citiem, bet arī cienošas komunikācijas prasmes. Ar dažādu vingrinājumu un praktisko prasmju apgūšanas aktivitāšu palīdzību treniņa laikā dalībnieki integrēs un nostiprinās iegūtās zināšanas savā uzvedībā. Lai līdzās zināšanām un prasmēm gūtu arī dziļu uzticēšanos tām, nepieciešama trešā komponente – rīkoties, t.i., treniņā ir iekļauti vingrinājumi, kas ir tuvināti ikdienas situācijām, tādējādi dalībniekam ir iespēja piedzīvot autentisku cienošo komunikāciju, kā arī pieredzēt, ko nozīmē kooperatīvi, līdzdalīgi un cienoši sadarboties. 

Bērniem treniņš ilgst 10 nedēļas. Katru nedēļu vienas nodarbības garums skolas vecuma bērniem ir 45 min, pirmsskolas vecuma bērniem - 30 min. Pieaugušajiem treniņš ilgst 8 nedēļas, katru nedēļu viena 2 stundu ilga nodarbība.