www.veseligaizglitiba.lv - Vērts izlasīt

“Caurviju prasmju stiprināšana izglītībā: Tanzpro-Biodanza® kā atbalsts skolēnu attīstībai”

Sun, 21 Sep 2025 09:45:00 +0000

Rakstā aplūkota Tanzpro-Biodanza® programmas loma caurviju prasmju – sadarbības, komunikācijas, pašvadītas mācīšanās un radošuma – attīstībā. Pieredze rāda, ka kustību un emocionālās izpausmes integrēšana mācību procesā veicina skolēnu sociāli emocionālo kompetenču nostiprināšanos un atbalsta iekļaujošas mācīšanās vides veidošanu.

Caurviju prasmju nozīme mūsdienu izglītībā

Mūsdienu izglītības sistēmā arvien lielāks uzsvars tiek likts uz caurviju prasmēm – universālām, ikdienā un profesionālajā dzīvē nepieciešamām prasmēm. Tās ietver spēju sadarboties, efektīvi komunicēt, patstāvīgi mācīties un radoši risināt problēmas. Skola2030 materiālos uzsvērts, ka šo prasmju apguve nostiprina skolēnu spēju darboties ne tikai mācību procesā, bet arī reālās dzīves situācijās, tostarp sarežģītās un neparedzamās.

Tanzpro-Biodanza® pieeja

Empātijas Skolas īstenotā Tanzpro-Biodanza® programma balstās kustības, mūzikas un grupas procesa mijiedarbībā. Tā veidota tā, lai bērni un jaunieši caur pieredzi nevis tikai “apgūtu”, bet izdzīvotu būtiskās caurviju prasmes. Nodarbības notiek drošā, atbalstošā vidē, kur skolēni var brīvi izpaust emocijas, atklāt savus resursus un attīstīt spēju sadarboties.

Sadarbība un komunikācija

Pāru un grupu deju vingrinājumi māca skolēniem sinhronizēt kustības, uzticēties citiem un dalīt atbildību. Tā tiek stiprināta sadarbība un komandas gars. Vienlaikus, izmantojot kustību un skatienu, skolēni apgūst neverbālās komunikācijas prasmes, kas palīdz labāk saprast vienam otru un veidot cieņpilnas attiecības.

Pašvadīta mācīšanās un emocionālā inteliģence

Vingrinājumos skolēniem tiek dota iespēja pašiem izvēlēties kustību intensitāti un ritmu. Tas attīsta pašregulāciju, apzinātību un spēju plānot savu rīcību. Apzinoties savas emocijas un ķermeņa sajūtas, bērni mācās atpazīt un nosaukt savus resursus, kas ir būtiska pašvadītas mācīšanās sastāvdaļa.

Domāšana un radošums

Improvizācijas dejas un kustību spēles rosina skolēnu fantāziju un spēju radīt jaunas idejas. Šī pieeja attīsta radošo domāšanu, spēju risināt problēmas un paust sevi autentiski. Tas īpaši nozīmīgi ir mācību procesā, kur arvien biežāk tiek akcentēta inovatīva pieeja un spēja pielāgoties pārmaiņām.

Pilsoniskā līdzdalība un kultūras izpratne

Grupas procesā bērni mācās pieņemt un cienīt dažādību, piedzīvojot vienotības sajūtu caur kustību. Šī pieredze veido atbildību par savu rīcību un līdzdalību sabiedrībā, kā arī stiprina skolēnu spēju orientēties daudzveidīgā kultūras vidē.

Labbūtība kā pamats kognitīvo un digitālo prasmju attīstībai

Pētījumi rāda, ka skolēnu emocionālā labbūtība ir cieši saistīta ar viņu spēju apgūt un attīstīt kognitīvās prasmes. Kad bērni jūtas droši, pieņemti un emocionāli līdzsvaroti, viņi spēj vieglāk koncentrēties, atcerēties un apstrādāt informāciju. Tanzpro-Biodanza® nodarbībās veidotā atbalstošā un empātiskā vide tieši stiprina skolēnu emocionālo noturību, kas savukārt uzlabo mācīšanās rezultātus. Šī labbūtība netieši ietekmē arī digitālo prasmju attīstību – bērni apgūst pašregulāciju, emocionālo inteliģenci un cieņpilnu komunikāciju, kas ir būtiski arī digitālajā vidē, piemēram, sadarbojoties tiešsaistē vai pārvaldīt savu laiku un uzmanību tehnoloģiju izmantošanā.

Ieguvumi izglītības vidē

Tanzpro-Biodanza® nodarbības papildina tradicionālo mācību procesu, sniedzot skolēniem iespēju attīstīt ne tikai akadēmiskās, bet arī sociāli emocionālās kompetences. Tas palīdz veidot drošu un iekļaujošu klases vidi, kur katrs skolēns var justies piederīgs un atbalstīts.

Secinājums

Tanzpro-Biodanza® ir efektīvs instruments, kas veicina caurviju prasmju apguvi, attīstot bērnu empātiju, sadarbību, radošumu un pašvadību. Integrējot kustību un emocionālo pieredzi izglītībā, iespējams bagātināt mācību procesu un atbalstīt skolēnu izaugsmi visās dzīves jomās.

Cienošās komunikācijas apmācības dalībnieku refleksijas

Mon, 22 Nov 2021 16:00:00 +0000

“Lai gan šie cienošās komunikācijas modeļi ir izstrādāti bērniem, manuprāt, tā ir ļoti vajadzīga vispirms pieaugušajiem. Kad pieaugušais būs ticis skaidrībā ar sevi, tad viņš šo cienošo komunikāciju nesīs tālāk ar savu rīcību un tas būs bērniem ļoti vērtīgs paraugs. Šis pieaugušais var būt ikviens, gan vecāks, gan pedagogs, gan cilvēks sabiedrībā, jo bērni skatās un vēro pieaugušo. Bērni ir ļoti vērīgi, viņi to nedara uzkrītoši, bet vienmēr visu ir pamanījuši un dzirdējuši. Tāpēc gribas aicināt pieaugušos, lai viņi audzina un pilnveido sevi, jo bērni tik un tā izaugs līdzīgi viņiem, neskatoties uz to, ko pieaugušais būs bērnam mācījis. Vislabākais bērnu skolotājs ir pieaugušā rīcība!

Mans novērojums ir tāds, ka mūsdienu pasaulē ir liels mīlestības trūkums un lielas prasības pēc tā, kādam jābūt cilvēkam. Maz tiek pieņemts cilvēks tāds, kāds viņš ir un izceltas viņa vērtīgās un pozitīvās iezīmes. Cilvēks izjūt šo nepieņemšanu un cits noslēdzas sevī, cits kļūst agresīvs. Līdz ar to cilvēkam zūd šī spēja sajust sevi un otru, uzticēties, atvērties, uzklausīt un būt uzklausītam, kas ir tik svarīgi faktori cienošajā komunikācijā. Vispirms ir jāpieņem sevi tādu, kāda tu esi.

Cienošā komunikācija ir vairojusi manu pašapziņu un palīdzējusi tikt galā ar stresu, savām emocijām, izprast savu dusmu cēloņus, iedziļināties citu teiktajā, izteikt lūgumus un pavērot sevi situācijā, kad man tiek pateikts – Nē – uz manu vēlmi vai lūgumu. (Agrāk manī šis saņemtais NĒ izveidoja veselu negatīvu emociju kokteili, jo biju tā audzināta, ja cilvēks lūdz, tad ir jādara. Un tad man likās, kāpēc man ir jādara, kad citi lūdz, bet citi var nedarīt, kad lūdzu es.” /Klientu apkalpošanas speciāliste, 2019.g./

“Ko es iemācījos priekš sevis šajā kursā?

1) Iemācījos, ka ir pilnīgi jauns, daudz efektīvāks ceļš kā sarunāties. Šis ceļš saskan ar cilvēka iekšējo būtību. Tas satuvina ar sevi un citiem, nevis attālina.

2) Pasaule priekš manis parādījās citās krāsās – es ieraudzīju to savādāk. Pasaule priekš manis kļuva skaidrāka, saprotamāka, drošāka.

3) Es sapratu, ka ķermeniskā, bioloģiskā, kustību, balss daļa ir joma, kas man ir jāiepazīst, jāattīsta. Es sajutu pēdējā moduļa laikā, ka varu atbrīvot savu saspringto ķermeni un tas mani pārsteidza un iepriecināja.

4) Manā ģimenē uzlabojās saskarsme, arī darbā un visur, kur vien saskaros ar citiem.” / Sociālā darbiniece, 2019.g./

“Dažādu psiholoģijas nozares pētijumi liecina, ka cilvēki savstarpējo konfliktu un to radīto bezgalīgo attiecību peripētiju dēļ bieži pazaudē gandrīz trešdaļu un vairāk sava laika, radot emocionālu un sociālu apjukumu. Tādēl konfliktu vadība un menedžments, dažādu strīdu risināšanas, konfliktu novēršanas, starpniecības un samierināšanās metožu izmantošana konfliktu risināšanā ir kļuvusi par svarīgu faktoru starppersonu attiecībās.

Cienošās komunikācijas apmācības man ir kļuvušas par nozīmīgu profesionālās pilnveides pakāpi un ļaus turpmākajā sertificēta mediatora darbībā sasniegt vēl lielāku rezultativitāti.

Diemžēl cienošā komunikācija vēl arvien ir drīzāk retums nekā ierasta prakse starppersonu attiecībās, tajā skaitā arī komunikācijā kolēģu, biznesa partneru starpā, ģimenes un skolas vidē. Tāpēc, manuprāt, par cienošo komunikāciju jārunā, tā jāmāca un jāpraktizē gan pieaugušo, gan bērnu vidū. Jo katrs bērns reiz izaugs par pieaugušo. Jo agrāk bērns apgūs efektīvas komunikācijas un sadarbības prasmes, jo veiksmīgāks pieaugušais viņš būs. “ /Sertificēta mediatore, 2019.g./

"Ko es iemācījos?:

- Sajutu vairāk savas izjūtas “šeit un tagad”

- Apzinājos savas vajadzības un pārtraucu darīt dažas lietas, kuras darīju “esot laba” pret kolēģiem.

- Attīstīju spēju pieņemt “NĒ” bez aizvainojuma, dusmām.

- Ieguvu vairāk spēju uzticēties sev un drosmi pateikt “NĒ”.

- Drosmi vadīt lekcijas/nodarbības vecākiem un paralēli augt pašai.

- Ieraudzīju dažus savus “tarakānus”, kuri ir bijuši jau gadiem.

- Satikos ar brīnišķīgiem kolēģiem.

- Pieauga spēja reflektēt par sevi.” /Skolas speciālā pedagoģe, metodiķe, 2019.g./

“Es iemācījos, ka Cienošā Komunikācija ir jāsāk ar sevi. Ar līdzjūtību un empātiju pret sevi.

Svarīga priekš manis bija atziņa kā atklājums, ka cilvēka uzvedība slēpj kādu vajadzību, ko cilvēks cenšas apmierināt, nevis ka tas ir kaut kas pret mani.

“Nē” citiem ir “Jā” manām vajadzībām. "Jā" manām vajadzībām nav egoisms. Tā ir svarīga, nepieciešama prasme – dzīves prasme.

Svarīgi ir atšķirt vērošanu no vērtēšanas. Arī es vēl joprojām mācos palikt vērotāja pozīcijā un nevērtēt.

Šīs mācības man ļauj iepazīt pašai sevi, būt ar sevi.” /Psiholoģe, 2019.g./

“Bez grupu nodarbībām bērniem, novadīju nodarbību par šo pašu tēmu ar skolas pedagogiem, kuri māca bērnus no 1. – 6.klasei. Pedagogiem bija grūti apzināties un nosaukt vajadzības. ... Ļoti grūti gāja darbs ar vajadzību apzināšanu citos, jo savas vajadzības pedagogi spēja apzināties un realizēt tās, bet ieraudzīt, apzināt skolēnu vajadzības pedagogiem bija grūtāk. Līdz ar to šīm prasmēm veltīju daudz laika, caur piemēriem, uzdevumiem. Pēc nodarbības pedagogi pieteicās uz līdzīgam nodarbībām, ja tiks vadītas, jo pēc šīs nodarbības, pēc viņu vārdiem, labāk spēj saredzēt un ieklausīties skolēnos. Pēc kāda laika tika saņemta atgriezeniskā saite no pedagogiem, ka nodarbības prasmes ir uzlabojušas darba kvalitāti un mijiedarbību ar skolēniem – mazāk jāvelta laiks konfliktu risināšanai, labāk var paskaidrot stundas materiālu, jo apzinās katra skolēna individuālās vajadzības attiecībā uz mācību procesu, kā arī uz savstarpējo komunikāciju.

Arī vienreizējā konsultācijā ļoti labi noder cienošās komunikācijas idejas, jo palīdz strukturēt un veidot klientam cienošu komunikāciju ar apkārtējiem.

Saņemtā atgriezeniskā saite no bērniem liecina, ka bērniem Cienošās komunikācijas nodarbības tēmas patīk, labi uztver tās, kā arī pielieto ikdienā – ka cenšas ievērot cienošās komunikācijas principus. Vērojot šos bērnus no malas skolā, esmu pamanījis, ka viņu attiecības klasē, skolā ir uzlabojušās ar vienaudžiem un skolotājiem, ka spēj atrast alternatīvus variantus, neiesaistīties konflikta situācijās, samazinās agresīvas izpausmes.” /Psihologs, 2019.g./

“Sapratu, ka ļoti daudz jārunā par to, ko redzu, novēroju, sajūtu, lai otrs saprastu, kas notiek.

Sapratu, ka ne vienmēr patiesībā notiek tas, ko es domāju notiekam.

Sapratu, ka ir grūti mainīties. Šī transformācija norit ļoti lēni un sev nemitīgi ir jāatgādina par to.

Sapratu, cik svarīgs ir lūgums verbāla formā, ka citi manu lūgumu ķemreņa valodā nespēj pareizi nolasīt.” /Pirmskolas skolotāja, 2019.g./

“Pieļauju, ka katram ir vēlme, lai šī saziņa – cienošā komunikācija (turpmāk tekstā - CK), kopā būšana būtu viegla, cieņpilna, respektējoša, pieņemoša, viegla. Taču, vai vienmēr savā komunikācijā/saziņā ar otru, mēs piedzīvojam šīs iepriekš nosauktās sajūtas??? Prasme komunicēt cieņpilni ar otru ir stāsts par sociālām kompetencēm, kuras savā CK ietver vairāk nekā spēju runāt, tā ir sociāla rīcība. Pie kuras pieder spēja klausīties, bez vērtēšanas, būt empātiskam, piedalīties procesos, pieņemt lēmumus, aktīvi atbalstīt paužos savu viedokli par situāciju cieņpilni pret otru. Izklausās labi. Būtu jauki, ja varētu aiziet uz kādu lielveikalu, nopirkt šo asortu veiksmīgai komunikācijai un pēc mirkļa Tev ir viss, lai iepriekš sacītais piepildītos. 😊Tomēr, saprotu, ka diemžēl tik vienkārši tas nav un nebūs.

Man vienmēr ir šķitis, ka man ir pietiekoši laba komunikācija un, ka es to daru cieņpilni. Sākotnējais mans mērķis bija papildināt un pilnveidot savas, šķietami pietiekošās, komunikācijas. Paralēli gūt priekšstatu par metodiku, ko varēšu izmantot savā darbā ar klientiem. Un tad sākās apmācības. Ļāvos ikvienam procesam, kurš notika. Nodarbībās bija viegli būt klātesošai. Bija patīkami gan klausīties pasniedzējos, gan dzirdēt kolēģu stāstīto, piedzīvoto. Patika, tās reizes, kad dalījāmies grupās, kur daudz tiešāk katrai tika dota iespēja izteikties.

Un tomēr viss nebija tik rožaini. Šīs apmācības man spilgti iezīmēja manu EGO simptomātiku komunikācijā ar citiem. Kuru es visdrīzāk ikdienā nesaskatīju. Novēroju sevī reizes kad tas bija spilgtāk, bija reizes, kad ne tik spilgti. Taču es ļoti centos neatgrūst no sevis to ko jutu. Nekaunēties par to. Vienkārši ļaut tam būt, pieņemt. Tas nebija viegli. Novērtēju, ka uzdrīkstējos nenobīties, sniedzot sev šo iespēju. Novērtēju, ka varu būt tāda kāda esmu. Nekaunoties no tā ko jūtu. Lielākais ieguvums man ir – zināšanas, kuras ieguvu, prasmes, kuras stiprināju, veicināju ikdienā - klausīšanās, novērojums, mācījos apzināties savas vajadzības, runāt par tām, izsakot lūgumu.

Jāatzīst, ka tas nebija viegli. Tā ir regulāra un apzināta mana klātesamība un apzināšanās par to, ko daru. Tas ir treniņš, un es saredzu, sajūtu, ka jo vairāk es to “ienesu” savā ikdienas komunikācijā, jo skaidrāk sajūtu vieglumu sevī un novēroju pozitīvu attieksmi citos.” /Sociālā pedagoģe, 2021.g./

“Manuprāt, šīs programmas mērķis ir radīt pasauli pēc iespējas laimīgāku –cilvēkus labākus un veiksmīgākus . Pasauli, kur cilvēki jūtas pasargāti, drošībā un tajā valda mīlestība, piedošana un tolerance.

Mēs visi vēlamies, lai mūsu bērni izaugtu gudri, pašapzinīgi un veiksmīgi, lai viņi būtu laimīgi un spētu darīt laimīgus citus. Protams, galvenais, kas nepieciešams, ir vecāku mīlestība, tomēr ar to vien nepietiek. Ir nepieciešamas zināšanas, prasmes un jābūt dzīves gudriem. Iespējams, tieši tāpēc es izvēlējos šo programmu, ko sniedz Empātijas skola, un vēlos šīs zināšanas nodot tālāk.

Cienošās komunikācijas patiesais nolūks nav pateikt kādam, kas ir vai nav pareizi, kurš ir labais vai sliktais. Svarīgi ir nenosodīt, nekritizēt ne sevi, ne citus. Mums jāatceras, ka pasaule ir mūsu domu projekcija – apspriežot, analizējot un nosodot citus, mēs atpakaļ saņemam tieši tās pašas negācijas no citiem un izveidojas tāds kā apburtais loks no kura netiekam laukā. Tāpēc pārstāsim kritizēt un nosodīt citus cilvēkus. Centīsimies kļūt iejūtīgāki, saprotošāki, jaukāki, pacietīgāki un godīgāki…

Bērniem ir vajadzīgi labi dzīves modeļi, paraugs un mīlestība! Mums jāpalīdz bērniem veidot veselīgas attiecības. Ne velti cienošās komunikācijas pamats ir MĪLESTĪBA.

Proti, mīlestība nozīmē – es tevi redzu, es tevi dzirdu, es tevi jūtu un es tev atsaucos. Protams, katram šīm lietām var būt nedaudz citādas nokrāsas.

Ja vēlamies būt svarīgas personas bērnu dzīvē, mums jāveido ar viņiem attiecības. Bērnam ir jāzina, ka jebkurā gadījumā esam viņa pusē, ka saprotam, atbalstam, pat tad, kad viņš ir sadarījis nedarbus. Mēs varam nepiekrist tam, ko bērns ir izdarījis, taču mēs varam iejusties šajā situācijā un paskatīties uz to ar ,,nejaucēna,, acīm, saprast un būt blakus. Svarīgs ir vēstījums, ko nododam bērnam – es tevi redzu, es tevi dzirdu un saprotu, es tev jūtu līdz un esmu tev pieejams…

Jo ātrāk mēs šīs zināšanas sāksim praktizēt un ieviest, jo sabiedrība kļūs atvērtāka, patiesāka, laimīgāka un dzīvos saskaņā ar sevi un dabu!” /Sociālā pedagoģe, 2021.g./

“... šajā vasarā savos 48 gados beidzot esmu sākusi pa īstam apzināti apgūt Dzīves valodu jeb Mīlestības valodu. Valodu, kas vieno nevis šķeļ. Valodu, kas vieno mani ar cilvēkiem man apkārt. Valodu, kas savieno manas iekšējās pasaules daļas vienotā harmoniskā veselumā. Dzīves valodas mācīšanās ir stiprinājusi manu spēju ar pateicību un cieņu pieņemt visu, kas ir manī, arī to, ko mans Vilks kritizē un nepieņem. Es ar daudz asāku skatu ieraugu, ka viss, kas ir man apkārt, ir man svarīgs un nozīmīgs tieši tāds, kāds tas ir. Un arī man tuvos cilvēkus – tuviniekus, vecākus, manas meitiņas, viņu izvēles, attieksmi es spēju daudz apzinātāk vērot un pieņemt tādus, kādi tie ir. ...

Šovasar pirmo reizi klausījos (gan attālināti nevis klātienē) festivāla LAMPA sarunas. Kaut kā līdz šim nebija sanācis. Un tik interesanta sakritība – Pandēmijas laiks arī sabiedrībā aktualizējis cienošās komunikācijas svarīgumu sabiedrībā un šī gada virstēma festivālam bija CIEŅA, Cieņpilna saruna ar moto: “Saruna bez cieņas kļūst par cīņu”. ...

Festivāla LAMPA direktore Ieva Morica uzsver: “Arvien biežāk publiskajā telpā dzirdam vārdus “kovidiots”, “Kremļa aģents”, “muļķis”, “provokators”, “vatņiks”, “nozombētais” un citus apzīmējumus, ko cilvēki raida pret tiem, kuru rīcība vai viedoklis viņiem nepatīk. Ir grūti cienīt cilvēku, ja jums ir atšķirīgas vērtības, dzīvojat dažādos “burbuļos” un pat informatīvajās telpās. Taču bez cieņas saruna un līdz ar to mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem kļūst par cīņu, sarunu biedrs – par pretinieku un pat ienaidnieku, bet vārdi – par ieročiem. Tāpēc šogad LAMPA aicina ieklausīties un atrast citādajā ko vērtīgu savu apvāršņu paplašināšanai.” ...

Man ir patiess gandarījums, ka man izdevās šajā vasarā izkāpt no savas komforta zonas, būt “uz īstā viļņa” un pavērt sev jaunus apvāršņus.

Ir sajūta, ka esmu jauna ceļa sākumā.

Manuprāt, visspēcīgāk mēs sajūtam cieņas fenomenu tajos brīžos, kad jūtam necieņu pret sevi! – tas ir mans lielais izaicinājums manā turpmākajā Cienošās komunikācijas ceļā.” /Ģimenes psihoterapijas speciāliste, 2021.g./

“Viena no atziņām, kura manī virmoja jau kādu laiku un tagad mācību procesa ietvaros nostiprinājās tā pamatīgi, ir: “Sāc ar sevi!” un “Skati sevi!” Vēro sevi, iepazīsti, pieņem savas izjūtas, samīļo tās, draudzējies ar tām, arī ar sāpēm, dusmām, bailēm, apzini savas vajadzības un uzņemies atbildību par to, kā apmierināt savas vajadzības. Ja ir kaut kas, ko es nevaru, es varu izteikt lūgumu pēc palīdzības, sniedzu idejas iespējamiem risinājumiem. Nav viegli īstenot šo atziņu praksē ikdienā. Visgrūtākais ir nevērtēt sevi un arī citus. Tas iekšējais kritiķis laustin laužas uz āru un runā “Vilku valodā”, mācos būt atbalstoša un pieņemoša pret sevi bez vērtējuma.

Otra atziņa, kas pie manis atnāca, izgaismoja to, kas līdz šim bija “Esmu sevis meklējumos”: tā es sev mēdzu sacīt. Šo mācību ietvaros man atnāca atklāsme, ka man sevi nav jāmeklē, tā t kā es būtu kaut kur ārpusē. Es esmu tepat, man pie sevis ir jāpaliek, jāieskatās sevī uz iekšu ar mierīgām, pieņemošām, mīlošām acīm un jāatjauno kontakts ar sevi. Pieskaršanos savai dvēselei, to es piedzīvoju un turpinu piedzīvot.” /Sociālā pedagoģe, 2021.g./

Paldies visiem dalībniekiem par dalīšanos ar savām atziņām, sajūtām un iegūto apmācības procesā!

Par iespējām apgūt CIENOŠĀS KOMUNIKĀCIJAS programmas bērniem instruktoru kursu var uzzināt šeit.

Cienošā komunikācija klases saliedēšanai

Mon, 30 Sep 2019 09:05:00 +0000

Esmu psiholoģe un sertificēta Cienošas komunikācijas intervences instruktore. Šobrīd strādāju skolā un savā praksē, strādājot ar bērniem, visai bieži saskaros ar nepieciešamību meklēt jaunus, inovatīvus risinājumus, lai veicinātu klases iekšējo mikro klimatu. Ikdienas novērojumi gan mācību stundās, gan atpūtas laikā uzrāda, ka skolēni tieši nonākot vienaudžu grupā saskaras ar tādām problēmām kā verbāla agresija, konflikti, zema savu un citu izjūtu, kā arī vajadzību izpratne. Bieži vien cēloņi ir saistīti ar bērnu ļoti atšķirīgo emocionālo briedumu – emociju apzināšanās un pašregulācijas spējām, kā arī zemi empātijas rādītāji, kas ļoti būtiski ietekmē vienaudžu attiecību veidošanos kvalitāti. It īpaši skolas procesā liela nozīme ir skolēnu savstarpējām attiecībām, jo caur tām tiek apmierinātas bērnu pamatvajadzības – draudzība, cieņa, drošības izjūta, uzticēšanās un, jo vieglāk skolēnam padodas iesaistīties saskarsmē, jo vieglāk apgūt zināšanas.

Joprojām izglītības nozarē notiek daudz debates, kāda būtu vispiemērotākā metode, ko pielietot skolas iekšējā vidē, lai skolas personāls būtu profesionāli sagatavots un atbalstīts darbā ar dažādiem skolēnu uzvedības vadmotīviem. Būtiski ir tas, ka daudzu valstu skolas ir nonākušas pie secinājuma, ka ir jāpalīdz skolēniem veicināt savstarpējo dialogu, ieviešot skolās dažādas komunikāciju veicinošas intervences programmas. Viena no alternatīvām - tiek minēta un praksē pielietota – Cienošas komunikācijas intervences programma. Kas ir Cienoša komunikācija un kāds ir tās mērķis?

Cienošas komunikācijas intervences programma pamatojas uz M. Rozenberga četru soļu moduli, kas tika izveidots 20.gadsimta 60.gados. M. Rozenbergs ar Cienošas komunikācijas četru soļu modeli, galvenokārt strādāja skolās un visā pasaulē, ir plaši atzīts kā konfliktu mediators. Cienoša komunikācijas metode ir praksē pārbaudīta un zinātniski izvērtēta intervences programma, kuras viens no pamatuzdevumiem ir veicināt komunikāciju un sadarbību ar citiem empātiskā, nevardarbīgā veidā.

Cienoša komunikācija ir vairāk kā tikai valoda, tā ir verbāla un neverbāla komunikācija, kas tiek fokusēta uz novērojumiem, izjūtām, vajadzībām un lūgumiem. Cienošas komunikācijas intervences programma ar daudzveidīgām aktivitātēm rosina novērošanas prasmi un novērotā nosaukšanu vārdos. Jo īpaši veicina arī izjūtu un vajadzību vārdu krājuma paplašināšanos, kā arī skaidru lūguma izteikšanu.

Cienošas komunikācijas modelis māca, ka mēs varam identificēt un izteikt ļoti spēcīgas un stipras emocijas, neaizskarot otru cilvēku. Cienošas komunikācijas intervences programmas četru soļu komunikācijas kvalitāte daļēji atšķiras no mūsu ierastās sarunvalodas un tāpēc ir vajadzīgs treniņš, lai varētu vingrināties tās lietošanā un integrēšanā mūsu valodā un uzvedībā. Tādēļ, jo savlaicīgāk bērniem tiek sniegta informācija par dažādiem komunikācijas veidiem, jo lielāka iespējamība samazināt konfliktus, emocionālā distresa pazīmes, uzlabot emociju pašregulāciju, empātijas spējas, kā arī efektīvāk integrēt Cienošas komunikācijas iemaņas bērnu uzvedībā un valodā.

Mani spilgtākie novērojumi strādājot ar prevencijas metodēm, sakrīt ar prevencijas jomas pētniekiem, kas uzskata, ka tas, kādi panākumi būs prevencijas pasākumiem, vislielākā mērā atkarīgs no laika, kad tie tiek veikti un tad jāvadās pēc principi, jo agrāk, jo labāk (Schappe, 2012).

Mūsu veselība, labsajūta, dzīvesprieks lielā mērā ir atkarīgi no tā, vai mūsu vajadzības ir apmierinātas. Agresīva rīcība, mobings un aizspriedumi ir neapmierinātu vajadzību izpausme. Cienošas komunikācijas galvenie jautājumi, uz kuriem mēs katrs sev ērtā laikā, varam pajautāt un arī atbildēt:

Mans novērojums: Kad es redzu/dzirdu, ka…….

Manas izjūtas: Kā tu jūties? Kā tev klājas? Es esmu….. Es jūtos……

Manas vajadzības: Man ir svarīgi…..

Mans lūgums: Es vēlos lūgt……

‘’Tajā brīdī, kad izdodas panākt, lai cilvēki, tā vietā, lai runātu par to, kas nav kārtībā ar citiem, runā par to, kas viņiem ir vajadzīgs, uzreiz parādās iespēja risinājuma sākumam’’

(M.Rosenberg).

Laura Ozola, psihologs, Veselīgas izglītības centra domubiedre

DEJA kā LABIZJŪTAS atjaunošanas avots

Sat, 24 Feb 2018 18:56:00 +0000

“Dejas daba pēc būtības ir terapeitiska, jo tā izmanto cilvēka veselumu: fizisko Es, radošo Es, darbības/izpausmes Es, un emocionālo Es." /Sharon Chaiklin/

"Lai uzlabotu bērnu labizjūtu, ir nepieciešams būt ar viņiem kopā sistēmiskā, uzmanīgā, un mīlošā veidā, kas nozīmē pilnībā būt klātesošiem un iekļaut vecākus, skolotājus, ģimenes un vidi, lai palīdzētu bērniem izteikt savu identitāti autonomi, sākotnēji neverbālā un vēlāk verbālā veidā. Tiem, kuri strādā bērnu labizjūtas veicināšanas jomās, ir jāsaprot, ka ķermenis ir lielākais domāšanas orgāns bērniem, kas izjūt pasauli ar savu ķermeni. Šāda fiziskā pieredze bieži vien ir saistīta ar spēli, kas var veicināt bērna labizjūtas sajūtu, un ar deju, kas var dot bērnam iespēju izteikt instinktus, vajadzības un sajūtas saistībā ar citiem". / M.Stueck & A.Villegas/

Oksfordas DEJAS un LABIZJŪTAS rokasgrāmatā deja un ar to saistītās kustību prakses tiek aplūkotas no neirozinātnes, veselības, sabiedrības un izglītības perspektīvas, kā arī no psiholoģijas un socioloģijas viedokļiem, lai veicinātu izpratni par dejas un labizjūtas/veselības saistību. Tā ir unikāla 1000 lappušu liela grāmata, kurā devumu ir snieguši vairāk kā 90 autori no visas pasaules un kurā tiek apskatīts plašs deju spektrs - no modernās un mūsdienu dejas līdz BIODANZA un citām autentiskas kustības praksēm.

Grāmatā ir ietverts arī Veselīgas Izglītības centra pamatlicēja, profesora Markusa Štuka un Dr.Psych. Alehandras Villegas zinātniskais raksts "Pētījumos pamatotās BIODANZA programmas bērniem (TANZPRO-Biodanza) skolās un bērnudārzos - daži efekti uz psiholoģiju, fizioloģiju, hormoniem un imūnsistēmu", kurā autpri ir apkopojuši dažādu pētījumu rezultātus.

Vairākos pētījumos ar 4-6 gadu veciem bērniem tika novērta sekojoša TANZPRO-Biodanza nodarbību iedarbība:

 Stresa hormona kortizola izmaiņas – Pēc 10 nodarbībām bērniem ar sākotnēji augstu kortizola līmeni tika novērota tā ‘normalizēšanās’, t.i., kortizola līmeņa samazināšanās. Pētījuma rezultāti norāda uz TANZPRO-Biodanza nodarbību autoregulējošo efektu bērnudārza bērniem.

 Emociju atpazīšana – Pētījuma rezultāti norādīja uz bērnu kognitīvā snieguma (kā piemēram, emociju atpazīšana ar Vīnes Emociju atpazīšanas testu, kurā bērniem bija jāatpazīst dažādas emocijas skatoties fotogrāfijas) uzlabošanos.

 Sirds ritms un fizioloģiskās autoregulācijas uzlabošanās – Bērni, kuriem pirms nodarbībām bija zems un augsts sirds ritms, pēc nodarbībām uzrādīja vidējus sirds ritma rādītājus. Rezultāti norāda, ka šiem bērniem uzlabojās veģetatīvais darbības stāvoklis (optimālais uzbudinājums) un līdzsvarojās simpātiskā un parasimpātiskā aktivitāte.

 Psiholoģiskie rādītāji – Bērni ar sākotnēji (pirms nodarbības) zemu garastāvokļa novērtējumu uzrādīja ievērojamu tā uzlabojumu. Kā arī bērniem tika novērots ievērojams uzlabojums empātijas, intereses, relaksācijas līmeņos un motorās atpūtas spējas uzlabojums.

Savukār 7-12 gadus veciem bērniem tika novērotas šāda TANZPRO-Biodanza iedarbība:

 Stresa hormona kortizola izmaiņas - Pēc 10 nodarbībām 7-8 gadīgā 23 skolēnu grupā rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgu stresa hormona samazinājumu.

 Testesterona līmeņi zēniem un meitenēm - Zēni pēc nodarbībam uzrādīja testesterona līmeņa samazinājumu. Meitenēm šāds efekts netika novērots, jo viņām jau pirms nodarbībam bija zemāks testesterona līmenis. Rezultāti iesaka, ka TANZPRO Biodanza nodarbībām piemīt imūnsistēmu regulējošs efekts.

 Psiholoģiskie rādītāji – Latvijā veiktajā pētījumā par pirmo klašu skolēnu emocionālo un sociālo kompetenču izmaiņām Tanzpro-Biodanza nodarbību grupā skolēniem, kuri piedalījās nodarbībās, salīdzinājumā ar 1.klašu skolēniem, kuri nepiedalījās nodarbībās, uzlabojās emociju (dusmu, baiļu, sajūsmas un skumju) regulēšanas spējas, kā arī tika novērota vairāk sociāli vērsta uzvedība. Pētījuma rezultāti norādīja, ka Tanzpro-Biodanza programma ļauj samazināt emociju izpausmju problēmas un uzlabot vienaudžu attiecības, kā arī iespējams preventīvi aizsargā skolēnus pret šo rādītāju pasliktināšanos, kā tas bija novērojams tiem skolēniem, kuri nepiedalījās nodarbībās. Kā arī tika novērota kortizola samazināšanās skolēniem, kuri piedalījās nodarbībās.

Raksta autori uzsver, ka kortizola un testesterona līmeņu samazināšanās pēc nodarbībām visdrīzāk norāda uz relaksācijas izjūtas paaugstināšanos, kas ir saistīta ar augstāku jūtīgumu un spēju izbaudīt savstarpēju kontaktu. Kā arī stresa hormona kortizola līmeņa samazināšanās ir saistīta ar emocijām, kas ir saistītas ar labizjūtu, un atbilst zemākiem trauksmes un stresa rādītājiem.

Tādējādi, autori iesaka izmantot TANZPRO-Biodanza programmu bērniem kā stresa samazināšanas vai profilakses intervenci, lai veicinātu bērniem labizjūtu, un uzlabotu bērniem empātijas spēju.

Par iespēju apgūt Tanzpro-Biodanza® metodi var izlasīt šeit.

Vineta Grīvza, psihologs, Veselīgas izglītības centra domubiedre

www.biodanza-vineta.lv

Mana roka aizskar tavu sirdi

Sat, 20 Jan 2018 14:58:00 +0000

"Mana roka aizskar tavu sirdi"- savu zīmējumu skaidro 4 gadīgs zēns pēc Tanzpro-Biodanza nodarbības.

Mūsu bērni ir tikpat dažādi, kā bērnu zīmējumi, kuri dažādu vecuma bērni zīmēja Tanzpro-Biodanza nodarbības beigu daļā. Un daloties šajos zīmējumos ar mums, bērni vēlas un cer tikai uz vienu - tikt ieraudzīti visā to skaistumā un bagātībā. Tā kā to burvīgi ir uzrakstījis Reg Grammer savā dziesmā "Redzi mani skaistu" :

Redzi mani skaistu,

Lūkojies pēc labākā manī.

Tas ir tas, kas es esmu,

Un viss, kas gribu būt.

Tas var prasīt laiku,

To var būt grūti atrast,

Bet redzi mani skaistu!

Redzi mani skaitu

Ikvienu un katru dienu.

Vai tu varētu mēģināt,

Varētu atrast veidu,

Kā redzēt mani spīdam

Visā ko es daru

Un ieraudzīt mani skaistu?

Ir pienācis laiks, mums pieaugušajiem, pastiept roku pretī bērnu sirdīm un vairāk parūpēties par bērnu emocionālajām vajadzībām.

“Cilvēces izdzīvošana ir atkarīga no bērnu siržu izglītošanas...Neiecietība izraisa naidu un dalīšanu... Jaunajām paaudzēm ir liela atbildība nodrošināt, ka pasaule kļūst par miermīlīgāku vietu visiem. Bet tas var kļūt tikai par realitāti, ja mūsu izglītības sistēmas izglītotu ne tikai smadzenes, bet arī sirdi. Nākotnes izglītības sistēmās lielāka uzmanība jāpievērš cilvēku spēju stiprināšanai, piemēram, sirsnīgumam, cilvēces un mīlestības vienotības izjūtai.” /Dalailama/

Nav noliedzams, ka bērniem ir svarīgi iegūt racionālas zināšanas. Taču skaidrs ir arī tas, ka vislabāk bērni apgūst jebkādas zināšanas labvēlīgā vidē - vidē, kura veicina visu bērnu attīstību, kur bērni un pieaugušie ir iejūtīgi viens pret otru un prot veidot savstarpēji pieņemošas, draudzīgas attiecības. Kur attiecību veidošana un empātijas attīstīšana ir tikpat svarīga prasme, kā racionālu zināšanu ieguve.

Ideja par sirds izglītošanu un sirds-prāta izglītošanas līdzsvaru nav jauna. Jau gadsimtiem atpakaļ Aristotelis ir teicis, ka “Prāta izglītošana bez sirds izglītošanas nav izglītība vispār”.

Mēs varam bērniem iemācīt šīs prasmes, taču lai to izdarītu nepietiek par to stāstīt stāstus, lasīt grāmatas un teikt “tā ir labi darīt” un “tā nevajag darīt”. Mums ir jārada apstākļi, kuros bērni var izjust pozitīvas attiecības ar citiem, justies droši kopā ar citiem un spēt veidot attiecības ar citiem. Bērniem ir jārada apstākļi, kuros viņi var veidot pozitīvas ķermeniskas pieredzes ar citiem vienaudžiem, skolotājiem un vecākiem.

Vairāk par attiecību svarīgumu var izlasīt rakstā "Attiecības - pamata izdzīvošanas mehānisms. Kā palīdzēt bērniem veidot veselīgas attiecības?"

Tanzpro-Biodanza bērniem ir izveidots kā 10 nodarbību treniņš bērnudārzu un 20 nodarbību treniņš sākumskolas bērniem, kuru var apgūt skolotāji bērnudārzos, skolās un citās mācību iestādēs / psihologi, psihoterapeiti, sociālie darbinieki un citi veselības aprūpes specialisti / un citi interesenti, kuri strādā ar bērniem.

TANZPRO -Biodanza nodarbību mērķi bērniem:

Veicināt veselību un radošumu: Biodanza vingrinājumi ir veidoti, lai veicinātu un uzlabotu ķermeņa organisko vienotību un ķermeņa homeostāzi, t.i., uzlabot pašregulācijas spēju – piemēram, ķermeņa temperatūru un citas fizioloģiskas reakcijas. Jo īpaši, Biodanza uzlabo motorās funkcijas, t.i., spēju izjust ķermeņa elastīgumu, veiklumu, ritmu, plūsmu, harmoniju u.c., tādējādi radot piepildījuma izjūtu radošu kustību veidu izpausmē.

Savienot darbību ar emocijām: Biodanza metode dod bērnam iespēju uztvert savas emocijas, kas var tikt izpaustas caur kustību, tādējādi samazinot psihosomatiskus simptomus un veicinot iekšējo radošumu.

Radoša izpausme: Viens no galveniem mērķiem ir emociju/ izjūtu izpausme - izmēģināt dažādas izpausmes formas un atrastu jaunas izpausmes iespējas.

Grupas vienotības izjūta: Piederība grupai ir būtiska attīstības sastāvdaļa. Izolētība rada neapmierinātību. Biodanza metode veicina grupas piederības izjūtu, atbalsta izjūtu, pieņemšanu. Tās mērķis ir veicināt empātiju un palīdzēt izveidot un dzīvot emocionālās attiecībās, pieredzēt savstarpēju mijiedarbību, līdzsvarotu došanu un ņemšanu, just savstarpēju cieņu, pieredzētu draudzību. Vecākiem ar bērniem tā sniedz iespēju ienest attiecībās jaunu enerģiju - vairāk siltuma un afektivitātes.

Pašdisciplīnas un koncentrēšanās veicināšana: Bērnam ir svarīgi atklāt, ka viņš var koncentrēties. Biodanza metodes pamatā it fokusēšanās uz darbību “šeit un tagad”, un iesaiste katrā vingrinājumā/ dejā veicina gan pašdisciplīnu, koncentrēšanos, stiprinot bērna darbības iekšējo motivāciju, kā rezultātā tiek stiprināta bērna identitātes izjūta.

Par iespēju apgūt TANZPRO-Biodanza bērniem programmu, kā arī pētījumu rezultātiem var izlasīt šeit.

Vineta Grīvza, psihologs, Veselīgas izglītības centra domubiedre

www.biodanza-vineta.lv

Attiecības – pamata izdzīvošanas mehānisms. Kā palīdzēt bērniem veidot veselīgas attiecības?

Sat, 05 Aug 2017 10:34:00 +0000

Kā palīdzēt bērniem veidot veselīgas attiecības? Arvien vairāk presē un zinātniskos rakstos varam lasīt par bērnu uzvedības problēmām, nespēju regulēt savas emocijas, kas rada bērniem grūtības veiksmīgi veidot attiecības ar vienaudžiem. Savukārt, visi zinām, ka bērnu veselīgai attīstībai ir vitāli svarīgi veicināt spēju efektīvi veidot kontaktus ar vienaudžiem, attīstīt spēju iedraudzēties un uzturēt draudzību, atrast pieeju sociālām grupām un sasniegt vienaudžu pieņemšanu.

Mūsdienu pasaulē arvien lielāku ietekmi bērnu attīstībā ieņem tehnoloģiju attīstība. Mobilie telefoni, klēpjdatori, internets un sociālie tīkli ir mūsdienu bērnu vides neatņemama sastāvdaļa. Neapšaubāmi tehnoloģiju attīstība ir mainījusi veidus kā mūsu bērni spēlējas, mācas, iegūst informāciju, komunicē ar citiem. Mainās arī sociālie paradumi, emocionālās attieksmes. Mūsdienās ir vērojama lielāka tendence uz individualizāciju, nevis socializāciju. Mobilais telefons bieži ir “labākais draugs”, ar kura starpniecību tiek uzturētas attiecības ar citiem. Bērni arvien mazāk laika pavada kopā spēlējoties ar citiem vienaudžiem interaktīvās spēlēs, kur caur aktīvu, rotaļīgu mijiedarbību var iemācīties sajust vienam otru, sajust savas un citu ķermeniskās robežas, iegūt spēju draudzēties un uzturēt draudzību. Pieaug mazkustīgu mijiedarbību veidi, kā piemēram, spēļu spēlēšana internetā. Arvien mazāk bērniem ir iespēja pieredzēt savstarpējus ķermeniskus kontaktus – sadošanos rokās, draudzīgu apskāvienu.

Tā vietā bērni iemācās pieskarties viedierīcēm un bieži jau no zīdaiņa vecuma zin, ka pavelkot ar pirkstiņu pa ekrānu nomainīsies bildīte.

Mūsdienu neiropsihologi uzsver, ka mēs zaudējam tās prasmes, kuras neizmantojam, un nostiprinām tās prasmes, kuras regulāri atkārtojam.

Savukārt, to kā pieskarties otram bērnam tam nenodarot pāri, mēs mācām saviem bērniem pārsvarā ar mutiskām norādēm “negrūd”, “nesit”, “neaiztiec”, “uzvedies labi”, “uzmanīgi”... Bet kā tas ir uzmanīgi? To bērns var iemācīties tikai no ķermeniskas pieredzes mijiedarbībā ar citiem bērniem. Dažiem bērniem tas izdodas vieglāk un dabiski, taču daudziem tas neizdodas nemaz un pamazām vienaudži negrib draudzēties ar bērniem, kuri ir pārāk aktīvi, impulsīvi, nespēj kontrolēt savas emocijas un ķermeniskās izpausmes. Bieži šādi bērni tik ļoti grib draudzēties ar citiem bērniem, ka ar savu entuziasmu un nespēju regulēt savus impulsus un kustības nodara citiem pāri, t.i. viņi grūstas, rauj citus aiz rokas, nerēķinās ar cita bērna privāto telpu. Jūtīgākus bērnus tas savukārt biedē, un viņi sāk izvairīties no kontaktiem, vai ieraujas sevī un pat sastingst citu klātbūtnē, aptur savu dabīgo izpausmi un vēlmi rotaļāties ar citiem.

Arvien aktuālāks kļūst jautājums kā veicināt bērnos labu attiecību veidošanas prakses un pieredzes, lai pēc iespējas harmoniskāk bērni varētu iesaistīties bērnudārza vai skolas kolektīvos un ne tikai justies kopā ar citiem emocionāli droši, bet arī būt droši pilnībā izpaust sevi un savu potenciālu.

Psiholoģijas maģistra darba ietvaros, veicot pētījumu par pirmo klašu skolēnu emocionālo un sociālo kompetenču izmaiņām Tanzpro-Biodanza intervences grupā, izvērtēju mūsdienu zinātniskos pētījumus par dažādām intervencēm, kas notiek bērnudārzu un skolu ietvaros. Secināju, ka sociālo un emocionālo prasmju nodarbības galvenokārt ir vērstas uz noteiktām riska/traucējumu grupām, kā arī tās ir vairāk balstītas uz kognitīvi racionālu apmācības veidu. Svarīgi protams ir veikt nodarbības bērniem, kuriem ir jau novērojami kādi uzvedības/veselības traucējumi, taču tās ne vienmēr palīdz šiem bērniem atkal integrēties ar citiem bērniem. Arī daudzi mūsdienu izglītības un psiholoģijas speciālisti norāda, ka skolās/ bērnudārzos būtu vēlama lielāka klātbūtne preventīvām sociālo un emocionālo kompetenču programmām, uzsverot, ka laimīgas dzīves pamatā ir iejūtīgas, empātiskas, cieņpilnas un gādīgas attiecības. Kā arī īpaši svarīgi ir veikt nodarbības, kuras balstās vairāk rotaļveida nodarbībās un ietver ne tikai racionālos emociju aktivizācijas elementus, bet arī neracionālus emociju aktivizācijas un regulēšanas elementus, t.i., iekļaut mākslas jomu elementus, kā piemēram, kustības, deju, mūziku, zīmēšanu. It īpaši svarīgi nodarbībās aktivizēt neracionālos emociju aktivizācijas veidus ir mazākiem bērniem un tiem bērniem, kuriem ir nosliece uz impulsīviem aktiem.

Uz bērnu-centrētās izglītības psiholoģijas vadošais zinātnieks Jerome Bruner uzsver, ka jau no zīdaiņa vecuma bērni nemācās ar statisku, bezķermeņu datoru loģiku, bet gan kustas ar precīzi kontrolētu ritmu. J.Bruner norāda, ka pats svarīgākais ir tas, ka bērniem piemīt iedzimts jūtīgums pret kompanjona kustēšanās ritmu un jūtīgums pret to kā otra persona reaģē uz notikumiem un izvēlas darbības kopīgajā pasaulē. Mēs piedzimstam gatavi aktīvi iesaistīties sociālajā mijiedarbībā un dinamiski komunicēt savu nodomu, domas un jūtas caur neverbālu komunikāciju un ķermeņa kustībām. J.Bruner norāda, ka caur kustēšanās ritmu sākas cilvēka zināšanu apgūšana un tās ir arī draudzīgu attiecību veidošanas pamatā. Tas ir arī veids kā saņemt un sniegt mierinājumu cilvēkam jebkurā vecumā.

Arī zīdaiņu kustību pētījumi parāda, ka jau pirmajā dienā zīdaiņa rokas žesti ir spējīgi sinhronizēties ar pieaugušā balss ritmu. Zīdaiņa ‘motorais intelekts’ ir gatavs ne tikai veidot ķermenisku kustību dialogu ar otru personu, bet arī uzņemties šī dialoga vadīšanu. Lai šīs zīdaiņa kustības būtu efektīvas, tās ir jāuztver otram cilvēkam. Bērns veido sevi, sevis uztveri un pasaules uztveri caur pieaugušā klātbūtni un reakciju uz bērna impulsu un izpausmi. Viss, kas bērnam nepieciešams ir uztverošs, uzmanīgs pieaugušais.

Būt ieinteresētam otrā… tikai tā var veidoties kopējais ritms – saskaņots un saderīgs ritms – caur ritmu mēs saskaņojamies viens ar otru – caur šādu mijiedarbību rodas un nostiprinās uzticēšanās citiem cilvēkiem. Motivācija darboties rodas, kad es sajūtu, ka mani pieņem, ierauga, dzird - tad es varu būt es pats – tāds kāds es esmu un veidot harmoniskas attiecības ar citiem.

Viena no tādām metodēm, kura darbojas ar kustību, mūziku un savstarpēju mijiedarbību, un ir Latvijā jauns veids kā palīdzēt bērniem veicināt sociālās un emocionālās prasmes ir Tanzpro-Biodanza®. Tanzpro-Biodanza® ir praksē pārbaudīta un zinātniski izvērtēta uz deju orientēta programma, ko Vācijas Veselības ministrijas projekta ietvaros „Veselīgi dzīvesveidi bērnudārzos” (2009-2011), atbilstoši izglītības iestāžu prasībām, adaptēja un izvērtēja Leipcigas universitātes Psiholoģijas institūta veiktajā pētījumā (Stueck, Villegas, Luzzie, Toro, 2010). Tā ir ietverta Empātijas skolas konceptā (Stueck, 2011) kā tās neverbālā daļa, un koncepta autors uzsver, ka empātija ir viena no vissvarīgakajām prasmēm, lai varētu veidot attiecības. Tā ir izveidota uz Biodanza metodes pamatprincipiem un atbalsta bērnu autentisku identitātes attīstību, veicinot bērnu personīgo izpausmi un veicinot komunikāciju un sadarbību ar citiem empātiskā un tolerantā veidā. Pozitīvu emociju izraisīšana un emociju regulēšanas spēju palielināšana ir Tanzpro-Biodanza® intervences būtiski elementi un mērķi. Pozitīvām emocijām ir svarīga loma ciešās attiecībās un kopēja jautrība raksturo draudzību bērniem. Nodarbībās spēcīgs uzsvars ir uz empātiju un nodarbības ietver aktivitātes, kuras patīk bērniem un kas rada piederības sajūtu grupai, veicinot draudzību un gādīgu sabiedrību.

Šī programma ne tikai palīdz bērniem veidot savstarpēji draudzīgas, pieņemošas attiecības, bet arī dod iespēju veidot ciešākas un siltākas attiecības starp pieaugušajiem - skolotājiem, audzinātājiem, vecākiem - un bērniem. Šī metode veido patiesas klātbūtnes telpu "Šeit un tagad", kurā būt kopā mūzikā, kustībā, relaksējošā kontaktā bez vērtējumiem un gaidām. Tā dod iespēju noņemt “vecāku/ skolotāju brilles vai lomu” un ieiet bērna skaidrās būtības un nevainības telpā un kopā izbaudīt prieka, viegluma, aizkustinoša tuvuma saskarsmi.

Ar šo programmu darbojos jau piecus gadus un vadu nodarbības gan bērnudārza, gan sākumskolas bērniem un praksē esmu novērojusi programmas iedarbību uz bērniem. Veiktajā pētījumā par pirmo klašu skolēnu emocionālo un sociālo kompetenču izmaiņām Tanzpro-Biodanza® nodarbību grupā skolēniem, kuri piedalījās nodarbībās, salīdzinājumā ar 1.klašu skolēniem, kuri nepiedalījās nodarbībās, uzlabojās emociju (dusmu, baiļu, sajūsmas un skumju) regulēšanas spējas, kā arī tika novērota vairāk sociāli vērsta uzvedība. Pētījuma rezultāti norādīja, ka Tanzpro-Biodanza® programma ļauj samazināt emociju izpausmju problēmas un uzlabot vienaudžu attiecības, kā arī iespējams preventīvi aizsargā skolēnus pret šo rādītāju pasliktināšanos, kā tas bija novērojams tiem skolēniem, kuri nepiedalījās nodarbībās. Maģistra darba saīsinātu versiju par TANZPRO-Biodanza® intervenču rezultātiem un intervences detalizētu aprakstu, kā arī pētījuma rezultātiem var izlasīt šeit.

Starptautiski atzīts psihiatrs un vairāk kā 40 gadu traumu un pēctraumatisko pieredžu pētnieks Bessel van der Kolk norāda, ka “Spēja justies droši ar citiem cilvēkiem, iespējams, ir vienīgais vissvarīgākais garīgās veselības aspekts, kā arī drošas cilvēciskas attiecības ir būtiskas jēgpilnai un apmierinātai dzīvei.”

Bieži mēs paši pieaugušie ne vienmēr jūtamies droši ar citiem cilvēkiem un paši no tā ciešam. Tāpēc izmantosim visas iespējas, kuras mums ir pieejamas, lai ieviestu bērnu ikdienā prakses un nodarbības, kuras atvieglo un veicina draudzīgu, empātisku attiecību veidošanu un uzlabo bērnu spēju regulēt savas emocijas, tādējādi veicinot bērnu attīstībai labvēlīgas emocionālās vides veidošanu!

Vairāk par iespēju apgūt Tanzpro-Biodanza® metodi var izlasīt šeit.

Vineta Grīvza, psihologs, Veselīgas izglītības centra domubiedre

www.biodanza-vineta.lv

Helsus 2017 - ievadseminārs „Ekspedīcija stresa kalnā - Uzkāpt ir viegli, bet kā nokļūt lejā?”

Sat, 13 May 2017 07:44:00 +0000

Tēmas virsraksts ir arī treniņa moto. Kalnu ekspedīcija ir visnotaļ salīdzināma ar profesionālo dzīvi, jo abos gadījumos enerģijas resursu zudums, ko izraisa stress un nespēja to pārvarēt, var novest pie spēku izsīkuma, imunitātes vājināšanās.

Heslsus 2017 festivālā, svētdien 21.maijā plkst.12:00 - 13:00 piedāvājam teorētisku un praktisku ieskatu stresa vadības treniņa programmā STRAIMY®. STRAIMY ir stresa samazināšanas treniņš ar jogas elementiem pieaugušajiem. Daudzos pētījumos par cilvēku ekstremālās situācijās ir pierādīts, ka pēc mērķa sasniegšanas bieži tiek iemantotas slimības, ko izraisa stress. Skolotāji un citi ar stresu saistītu profesiju pārstāvji bieži saslimst, aizejot atvaļinājumā. Programma balstās vairāk nekā 10 gadu garumā veiktajā pētniecībā dažādās pasaules valstīs par slodžu pārvarēšanu ekstrēmās situācijās.

Vairāk par treniņu var izlasīt šeit.

Diāna Stūrmane, Dzidra Ausekle, Veselīgas izglītības centra domubiedri

Helsus 2017 - saruna par tēmu "Manas mīļās dusmas"

Wed, 10 May 2017 12:56:00 +0000

“Dusmas ir dabīga izjūta, kuru rada nedabīgas domas” /Maršals Rozenbergs/

Kādu lomu dusmas spēlē mūsu dzīvē? Kā izmainīt uzskatu, ka dusmas ir kaut kas slikts un atklāt dusmas kā dāvanu, kas mūs aicina savienoties ar savām izjūtām un vajadzībām?

Helsus 2017 festivālā, sestdien 20.maijā plkst.16:00 - 17:00 aicinām uz sarunu "Manas mīļās dusmas" pieaugušos – vecākus, skolotājus un citus interesentus.

Sarunā apskatīsim dusmas no Cienošas komunikācijas koncepta viedokļa un pieskarsimies dusmu apzināšanās teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem pieaugušajiem saskarsmē ar citiem pieaugušajiem un bērniem.

Vineta Grīvza, psihologs, Veselīgas izglītības centra domubiedre

Helsus 2017 - ievadseminārs “ Veselīgas izglītības idejas programma sākumskolas bērniem Empātijas skolas koncepta verbālā daļa - Cienoša komunikācija pēc M.Rozenberga”

Tue, 09 May 2017 13:47:00 +0000

Kā palīdzēt gan skolotājiem, gan bērniem veicināt labāku, savstarpēji nevardarbīgu dialogu; kā veicināt empātiju un emocionālo pašregulāciju, un iejūtīgu komunikāciju.

Šobrīd daudzām skolām un to skolotājiem ir liels izaicinājums sadzīvot ar dažādiem skolēnu uzvedības motīviem, kā, piemēram, impulsīva un antisociāla uzvedība, konflikti, verbāla agresija, zems emocionālais briedums, zemi empātijas rādītāji, viduvējas saskarsmes spējas ar vienaudžiem, kas empīriski pierādīts, ka ir cieši saistīts ar sociāli - emocionālo kompetenču problēmām. Emociju apzināšanās un pašregulācijas spējas, ļoti būtiski ietekmē vienaudžu attiecību veidošanos kvalitāti, kā arī dzīves labizjūtu un panākumu nodrošināšanu. Savukārt empātija ir viena no vissvarīgākajām sociālām kompetencēm, tā ir saikne starp sevi, citiem un ir lielākais motivators prosociālai uzvedībai. It īpaši sākumskolas procesā liela nozīme ir skolēnu savstarpējām attiecībām, jo caur tām tiek apmierinātas mūsu pamatvajadzības- draudzība, cieņa, drošības izjūta, uzticēšanās un, jo vieglāk skolēnam padodas iesaistīties saskarsmē, jo vieglāk apgūt zināšanas.

Joprojām izglītības nozarē notiek daudz debašu, kāda būtu vispiemērotākā metode, ko pielietot skolas iekšējā vidē, lai skolotāji, kā arī skolas psihologi, būtu profesionāli sagatavoti un atbalstīti darbam ar dažādiem skolēnu uzvedības vadmotīviem. Būtiski ir tas, ka daudzu valstu izglītības ministrijas ir nonākušas pie secinājuma, ka ir jāpalīdz gan skolotājiem, gan skolēniem veicināt savstarpēju dialogu, ieviešot skolās dažādas uzvedību koriģējošas un komunikāciju veicinošas intervences programmas. Viena no alternatīvām tiek minēta un praksē pielietota – Cienošas komunikācijas intervences programma. Cienošas komunikācijas intervences programma balstās uz M.Rozenberga nevardarbīgās komunikācijas četru soļu modeli. M.Rozenbergs pasaulē plaši pazīstams kā konfliktu mediators. Cienošas komunikācijas intervences programma ir jauna, pirmo reizi Latvijā inovatīva metode, orientēta uz sociāli emocionālo kompetenču attīstības veicināšanu sākumskolas bērniem. Intervences ietvaros bērniem, rotaļīgā veidā, tiek sniegtas zināšanas par to, kā funkcionē Cienoša komunikācija izmantojot vingrinājumus, spēles, lai iemantotās zināšanas integrētos un nostiprinātos uzvedībā.

Galvenie Cienošās komunikācijas ieguvumi:

Uzlabojas bērnu savstarpējās attiecības; Samazinās emocionālā distresa pazīmes;
Bērni apgūst, kas ir empātiska saskarsme, kā to var pielietot attiecībās ar vienaudžiem, pieaugušajiem, lai arvien mazāk būtu konfliktu un agresijas;
Caur spēlēm, aktivitātēm un sarunām bērni mācās novērot un atšķirt novērojumus no vērtējumiem;
Izprast savas un citu izjūtas, nenodarot pāri ne sev, ne citiem; Izprast un empātiski attiekties pret savām un citu vajadzībām;
Būtiski palielinās izjūtu un vajadzību vārdu krājums.
Emocionālo kompetenču attīstībā: emociju izpausme & apzināšanās & pašregulēšana

Cienošas komunikācijas intervences pedagoģiskais mērķis:

novērot bērna intereses, vajadzības;
rosināt novērošanas prasmi;
veicināt jaunu izjūtu un vajadzību vārdu krājumu paplašināšanos;
lūguma izteikšana.

Cienošas komunikācijas intervences pēdējo gadu pētījuma rezultāti uzrāda, ka: skolotāji pēc intervences apmācības spēja būt vairāk empātiski, uzlabojās komunikācija starp skolēniem un skolotājiem. Savukārt skolēniem ir pozitīvāka sevis pieņemšana, sadarbība, mazāk konflikti, savu - citu izjūtas un vajadzības izpratne labāka, paaugstinās interese iesaistīties dažādās skolas aktivitātēs, empātiska klausīšanās, emociju pašregulācija uzlabojās, parādās jaunas koncepcijas kā mazināt konfliktsituācijas, to nevardarbīga risinājumu meklēšana.

Aicinu uz semināru Helsus festivālā 2017.gada 21.maijā plkst. 13:00 - 14:00.

Laura Ozola, psihologs, Veselīgas izglītības centra domubiedre

Helsus 2017 - seminārs/lekcija "Būt kontaktā ar savām emocijām - mūsu psihiskās un fiziskās veselības stūrakmens"

Tue, 09 May 2017 13:37:00 +0000

Izzinot sevi, mums ir lielāka iespējamība, ka spējam iedziļināties, izzināt un izprast arī savus bērnus.

Izzinot sevi, mēs strādājam ar sevi, un, strādājot ar sevi, ne tikai paši jūtamies pilnvērtīgāki un laimīgāki, bet varam daudz ko sniegt arī saviem bērniem.

Esot kontaktā ar savām emocijām, mēs spējam mācīties tās efektīvāk pārvaldīt. Kad apzināmies sevi un spējam pārvaldīt emocijas, mēs saviem bērniem sniedzam neatkārtojamu vērtīgu pieredzi, ko viņi paņems tālākajā dzīvē, kura ir pilna dažādu izaicinājumu. Semināra laikā, pildot praktiskus uzdevumus, izzināsim emociju un izjūtu daudzveidību, runāsim par "tabu" emocijām, mēģināsim izprast nepatīkamo emociju un vajadzību sakarības, ķermeņa signālus, kas liecina par nepatīkamām emocijām, analizēsim automātiskos rīcības un uzvedības modeļus konkrētu emociju iespaidā, iezīmēsim papildu rīcības stratēģijas.

Aicinām uz semināru pieaugušos – vecākus, skolotājus un citus interesentus, kas grib vairāk izzināt sevi 2017.gada 20.maijā plkst. 14:00 - 15:00

Inese Elsiņa, psihologs, Veselīgas izglītības centra domubiedre